Rokām radīti darbi no koka izstādē “Koka sirds”

    Tik smalki un ar fantāzijas pieskārienu Dzintars Lindens ir veidojis dažādas figūras virpojot koku. Ivars Kļaviņš, izmantojot koka izejmateriālus veidojis smalkus pinumus un vijumus. Abus kungus vieno ne tikai koks.

    “Tā ir mana atpūta, cik var strādāt!” par saviem meistardarbiem saka amatnieks Dzintars Lindens. Mīlestība uz koku sākusies 1970-tajos gados, kad uz krusttēva pārmantotās virpas tapis svečturis. Šobrīd kolekcijā jau ir vairāk nekā 1000 darbi, lielākā daļa veidota no bērza. “Vienkārši kaut kas cilvēkam ir jādara un mani interesē kokgriešana, visvairāk patīk virpošana un visu esmu apguvis pašmācības ceļā. Pirms kaut ko taisu, ideju uzskicēju, tas arī ļauj ietaupīt materiālu un nebūt izšķērdīgam. Kopumā man ir aptuveni 600 dažādas skices. Ir vajadzīga daudzveidība, tāpēc nekad nestrādāju pie viena darba, bet gan vairākiem reizē, un tāpēc arī grūti teikt cik laika šādi darbi aizņem,” stāsta amatnieks. Taču, kurš darbs bijis vislaikietilpīgākais, redzams uzreiz. Tā ir “Augošā pils” – no koka irbulīšiem veidota pils, pie kuras darbs uzsākts pirms astoņiem gadiem un aizvien turpinās.
    Dzintars Lindens dzimis un dzīvojis Jūrmalā, taču kopš 2011.gada par savējo sauc Madonu. Šī būs viņa otrā izstāde, iepriekš Madonas muzejā bijis skatāms Dz.Lindena otrs hobijs – auto modeļu kolekcionēšana.

    Smaga trauma 2011.gadā izmainīja Ivara Kļaviņa dzīvi un lika meklēt iespējas sadzīvot ar kustību traucējumiem. Visvairāk tobrīd iedvesmojuši satiktie cilvēki Vaivaru rehabilitācijas centrā. “Tur redzēju cilvēkus, kuri zaudējuši savas normālās spējas, bet parādās citas, ekstra spējas. Visvairāk iedvesmoja puisis bez rokām, kurš glezno, otu turot mutē. Gleznas ir fantastiski skaistas,” stāsta Ivars.
    Viņš savu talantu atklāja groziņu, pulksteņu un glezniņu darināšanā. Lai arī reizēm spēks zūdot, piebraucot pie sava darba galda, tas atgriežas: “Galvā sakārtojas domas, tā ir kā meditācija un tad ķermenis paklausa prātam. Strādāt stimulē arī tas, ka cilvēkiem patīk mani darbi.”
    Ivars stāsta, ka pinumus veido par prieku sev un citiem, gluži kā Raimonda Paula dziesmā – “par prieku sev, par prieku tev, un ļautiņiem par prieku”.
    Amatnieks visiem novēl pārstāt baidīties un uzsākt jaunas nodarbes, neatkarīgi no vecuma un fiziskajām spējām!
    Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs aicina aplūkot abu kungu rokām veidotos mākslinieciskos darbus, kuri būs aplūkojami līdz 2023.gada 25.jūnijam Izstāžu zālēs, Skolas ielā 10a, Madonā.